| Galvenie » Raksti » Mani raksti |
Nu ziniet es pats baznīcā neeju ,jo netiku radināts un audzināts tai vidē, bet vienu
zinu droši, ka cirsts skujkoks pirmo nobirdina savas adatas un tad tas izskatās
pēc kupla žagara jau mēneša laikā bet te secen jau trešais mēnesis ,bet šī stāv
visā savā košumā un adatas kā dzīvas visā sulīgajā zaļumā par ciekuriem nemaz
nerunājot .un sajutu spēku kurš ir aprakts pašos mūsos, redz ja koks iztur tad
laikam arī cilvēks spēs izturet . Galu galā es tiku galā ar to sūknīti un man promejot tas dziedāja kā tāda trekna muša, bet raksta būtība ir sekojoša : Jūties un esi stiprs tad spēsi pamanīt savu domu sevī un vērtīgas lietas sev apkārt, kā arī pats tiksi pamanīts un cienīts. Pateicoties šim notikumam esmu ieguvis jaunu patstāvīgu klientu un viņa pozitīvo novērtējumu par manu darbu un atieksmi pret to! Paldies, par iedvesmu materiāla tapšanai un reālo notikuma gaisotni šīs baznīcas mācītājam un tehniskajam personālam.starp citu šī baznīca atrodas klusajā ielā 2. parka teritorijā. | |
| Skatījumu skaits: 1162 | |
| Komentāru kopskaits: 0 | |
2009. gada 6.martā mani sauca palīgos kāds kungs no
baznīcas un teicās ka vajag paskatīt kas atgadījies ūdens sūknītim kas
nodrošina sanmezgla telpas ar ūdeni .tā nu es tur šiverējos pa to bedri ar to
sūkni veicot reanimācijas pasākumus un it kā jau viss līdzēts, bet vajadzētu vēl
viņa ilgmūžībai pārbaudīt pāris parametru un dodoties ārā no baznīcas telpām uz
auto lai paņemtu vēl instrumentus, pēkšņi sastingu un saprotu ka esmu redzējis
kaut ko neparastu un neikdienišķu, un mēģinot pagriezt domu un laiku atpakaļ
atkāpjos trīs soļus un neticu savām acīm pie altāra stāv dzīvs koks ko pazīstam
kā egli ,un šī nemaz neliekas traucēta ka šo te atnesa vēl pirms ziemassvētkiem
un pieslēja taisni te blakus altārim .