www. Jūsu SANTEHNIĶIS .lv

Runājot par ūdens kvalitāti, izšķir vairākas problēmas, ar kurām nākas sastapties jums un jūsu sanitārajai tehnikai.

Ūdenī ir palielināts neizšķīdušo mehānisko daļiņu daudzums — smiltis, kaļķis, rūsa un citas nogulsnes. To klātbūtne paātrina sanitārās tehnikas un cauruļvadu novecošanu un piesārņošanu.

Ūdenī ir palielināts izšķīduša dzelzs vai mangāna saturs. Šāds ūdens sākotnēji ir caurspīdīgs, taču pēc nostādināšanas vai uzkarsēšanas iegūst dzeltenīgi netīru nokrāsu, kas bieži vien ir par iemeslu rūsainiem notecējumiem uz santehnikas. Ja šajā ūdenī ir paaugstināts dzelzs saturs, tas iegūst tipisku dzelzs piegaršu.

Ūdens ir «ciets». Šī īpašība rodas no paaugstināta kalcija un magnija sāļu satura. Ja to līmenis pārsniedz normālo, var rasties dažādas nogulsnes, kā ietekmē, piemēram, bojājas vannas emalja. Arī visiem labi pazīstamais kaļķakmens jūsu tējkannā ir «cieta» ūdens sekas. Tas pats sakāms par ūdenssildītājiem, siltā ūdens piegādes caurulēm, uz kuru sieniņām krājas kaļķakmens un traucē normālu siltumapmaiņas procesu. Tā ietekmē iespējama sildelementu pārkāršana, kā arī elektrības un gāzes pārtēriņš. Tieši kaļķakmens ir 90 % ūdenssildītāju galvenais bojājumu iemesls.

Ūdenim ir nepatīkama garša, smaka, tas ir krāsains. Šī trīs problēmas rada organiskās vielas, piemēram, hlors un sērūdeņradis, kuru sastāvs ūdenī ir pārsniedzis normu.

Bakterioloģiskais piesārņojums. To veicina dažādi mikrobi un baktērijas, kas atrodas ūdenī. Dažas no tām var radīt dažādas slimības un pat dzīvības briesmas. Pat salīdzinoši nekaitīgas baktērijas savas dzīves laikā izdala organiskas vielas, kuras ne vien ietekmē ūdens kvalitātes rādītājus, bet spēj pat ķīmiski reaģējot (piemēram, ar hloru) radīt indīgas un koncerogēnas vielas, kas izraisa ļaundabīgos audzējus.

Protams, šajā sarakstā nav iespējams uzskaitīt pilnīgi visas, ar ūdeni saistītās problēmas, taču nosauktās ir visizplatītākās. Tiesa, jautājumā par smago metālu, nitrātu, pesticīdu, radionuklīdu un citu kaitīgu vielu piesārņojumu ūdenī sabiedrības domas dalās, taču, lai arī maza, bet iespēja tomēr pastāv. Problēma patiesībā meklējama citur. Ja esat nolēmis izvēlēties ūdens attīrīšanas sistēmu savai dzīvesvietai, tad nedrīkst aizmirst, ka šo ūdeni jūs izmantosiet gan veļas un trauku mazgāšanai, gan arī dzeršanai un ēdiena gatavošanai. Nepārprotami, prasības pēc tīra ūdens abos gadījumos būs atšķirīgas. Citiem vārdiem sakot, nepareizi izvēloties attīrīšanas iekārtu, var gadīties, ka jūs saimniecības vajadzībām lietosiet dzeramo ūdeni, vai arī gluži pretēji — dzersiet nepilnīgi attīrītu ūdeni.

Izšķir divus attīrīšanas sistēmu variantus. Pirmais: sistēmu uzstāda vietā, kur sākas ūdens piegāde mājai. Tā padara ūdeni derīgu ekspluatācijā saimnieciskām vajadzībām — nevainojami darbojas veļas mašīna, drīkst mazgāt traukus un noskaloties zem dušas. Otrais: sistēmu uzstāda tieši lietošanas vietā, piemēram, virtuvē. Šī sistēma sagatavo dzeramo ūdeni. Tagad iespējams iegādāties virkni iekārtu, kuras nosacīti var dēvēt par attīrīšanas filtriem un tās ļauj atrisināt visas, ar ūdeni saistītās problēmas. Filtrus, savukārt, klasificē pēc to īpašībām un pielietošanas mērķiem — viss atkarīgs no problēmām, kuru risināšanai tie paredzēti. Turklāt vienas klases filtri var atšķirties cits no cita gan pēc darbības principa, gan arī pēc uzbūves.

Pašas populārākās ir mehāniskā, ķīmiskā, absorbējošā un membrānas attīrīšanas metodes. Taču, kādi gan ir filtri un kā tos atšķirt?

Tas paredzēts ūdens attīrīšanai no mehāniskām daļiņām, smiltīm, rūsas un citām vielām. Lai aizturētu salīdzinoši lielas (20-50 mikronu) daļiņas, izmanto sietveida vai diskveida rupjās attīrīšanas filtrus. To trūkums — visai zemā piesārņojuma ietilpības spēja. Tāpēc lielas ūdens piesārņotības vai izmantojamības gadījumā, filtri bieži jāattīra, kas nav tehniski ērta nodarbe. Šādos gadījumos lietderīgāk izmantot "zasipnova” tipa automātiskās sistēmas.

Par filtrējošo vielu galvenokārt izmanto alumīnija silikātu, kas nodrošina filtrāciju sākot no 20 mikronu lielām daļiņām. Smalkākām daļiņām (no 5 mikroniem) izmanto speciālu keramikas makrolīta filtrētāju.

Šīs klases filtri paredzēti izšķīduša dzelzs un mangāna iznīcināšanai. Par filtrējošo vidi izmanto dažādas vielas, kuru sastāvā ietilpst mangāna dioksīds (Birm, Filox, Greensand u.tml.). Kālija dioksīdam ir skābes reakcijas neitralizētāja katalizatora loma, kuras laikā šķidrumā esošie izšķīdušie dzelzs vai kālijs pārvēršas nešķīstošās daļiņās un izkrīt kā nosēdumi, kurus aiztur filtrējamās vielas kārtā un tad izskalo drenāžā atplūdes skalošanas laikā. Notiekot dzelzs un mangāna reakcijai, daži filtri tikpat efektīvi iznīcina arī ūdenī izšķīdušo sērūdeņradi. Izšķir arī filtrus, kuriem jāatjauno filtrējošā viela — kālija permanganāts. Lielas dzelzs vai mangāna koncentrācijas gadījumā izmanto īpašas metodes, kas spēj daudz intensīvāk neitralizēt skābi.

Tas ir vesels attīrīšanas komplekss, kas ne vien paredzēts ūdens cietības samazināšanai, bet, pateicoties speciālām filtrējošām vielām, spēj veikt kompleksu darbību un pat attīrīt ūdeni no dzelzs, mangāna, nitrātu, nitrītu, sulfātu, smago metālu sāļiem un organiskiem savienojumiem. Šī tipa filtros nepieciešams atjaunot sāls šķīdumu, tāpēc tie apgādāti ar speciālu «sāls tvertni», kurā pagatavot atjaunošanas šķīdumu.